dīvaina brīvības forma ft. Amanda Grīnberga Lyrics

Uz katras lapas viens un tas pats

Stāsts par karu un mieru

Bet nekad tu pats neatklāj

Kam tu raksti savu dziesmu

Uz katras lapas viens un tas pats

Stāsts par karu un mieru

Bet nekad tu pats neatklāj

Kam tu raksti savu dziesmu

Patīkami tverties ēnas pusē

Neredzams es šeit, un vējš klusē

Nav jāmaldas pa labirintu

Vari darīt ko tu gribi

Un pie kājas

Ka citiem nav pie kājas

Un tu nepiekāpsies

Jo nav jāpiekāpjas

Gaidu izdevību (Ei)

Gaidu kad man kāds ko pateiks

Tad man būs visas tiesības tevi, suka, saplēst

(Aizver muti)

Vot tāda brīvības forma

Saki to ko domā

Bet domā ko tu saki

Tā ir ķīlnieka loma

Es tikai gribēju

Lai tu vaļā turi acis

Jo agri vai vēlu

Tā čūska sevi apēdīs pati

Paliec paralizēts

Jo aizskart tevi nespēj nekas

Ķīlnieku ielenkumā

Un ķīlnieks arī pats

Bet tavs alibī vienmēr

Ka tu cīnies par to sapni

Un auglis jāsadedzina

Lai izvārītos zapte

Tā es to redzēju

Un ja es izrādītos akls

Tad visticamāk redzētu

Visu to pašu

(To pašu, to pašu)

Uz katras lapas viens un tas pats

Stāsts par karu un mieru

Bet nekad tu pats neatklāj

Kam tu raksti savu dziesmu

Uz katras lapas viens un tas pats

Stāsts par karu un mieru

Bet nekad tu pats neatklāj

Kam tu raksti savu dziesmu

Jau no bērnības

Labais manās acīs bija tikai teorētisks

Visas tās lietas ko vecāki māca

Nenozīmē neko

Jo nesakrīt ar realitāti

Nedzīvo pēc savas devīzes

(Nahuj)

Bet liek mīlēt un godāt

Tas šķita tik melīgi

Bet tas neliedza domāt:

"Varbūt tas esmu es, kas nevienu nemīl,

Un tāpēc visi mēsli uz pleciem man nonāk"

Citur nekad nejutos es tik nebrīvi

Kā svētdienas skolā

Vienmēr jutos kā aiz stikla

It kā vērotu no malas

Un arī mani neaiztika

Kā sērkoka galvu

Uz katras lapas viens un tas pats

Stāsts par karu un mieru

Bet nekad tu pats neatklāj

Kam tu raksti savu dziesmu

Uz katras lapas viens un tas pats

Stāsts par karu un mieru

Bet nekad tu pats neatklāj

Kam tu raksti savu dziesmu

Bet ārā tā ir cita bilde

Daba ar mani ārā runā

Rāda savu dabu

Un prasa: "kas tu tāds?"

Bet lai kā mēģinātu es izskaitļot

Dabas un prāta vidusceļu

Es sevi zinu tik pat ļoti

Cik es zinu tevi

Un zinu mīlestība

Tas ir garīgs darbs

Bet es negribu būt kalps

Es gribu vadīt pats

Jo tikai tad

Tikai tad es būšu darījis abus

Un tikai tad

Tikai tad būsim pazīstami